AJD sarunu cikla aktivitāte "Augsim Latvijai"
Šī gada 20.novembrī, norisinājās ikmēneša Aizkraukles novada Jauniešu domes rīkotās “Garāžas sarunas”, par godu valsts svētkiem, kuru laikā jaunieši diskutēja, ko tad mūsdienās jaunietim īsti nozīmē būt patriotam.
Tikšanās laikā jaunieši izspēlēja Kahoot! viktorīnu par Latviju un Aizkraukles novadu, izzinot vēsturi, personības, vietas un citu informāciju, kā piemēram, uzņēmējdarbību novadā.
Otrajā sarunu daļā, jauniešu biedrības “Morfejus” dibinātājs un jauniešu domes aktīvists, Vladislavs Judins stāstīja par biedrības īstenoto iniciatīvu svētkos – izveidot svecīšu aleju Aizkraukles pilsētas Mežaparkā, daloties ar savu motivāciju un vēlmi šos svētkus atzīmēt ne tikai ģimenē, bet arī kopā ar pilsētas iedzīvotājiem, uzsākot diskusiju par patriotisma tēmu kopā ar Aizkraukles un Pļaviņu un Skrīveru apvienības jauniešu pārstāvjiem. Dažas ļoti vērtīgas atziņas, kuras izskanēja sarunu laikā, bija: “Patriotisms jaunietim nozīmē kopības sajūtu", "Mums ir svarīga novada, valsts nākotne!". Runājot par to, kā patriotisms ikdienā izpaužas, jauši minēja, ka "jauniešu patriotisms ikdienā izpaužas ar līdzdarbošanos sabiedrības dzīvē". Stāstot par savu motivāciju, bieži izskanēja šādas frāzes: "Viss sākas ar vēlmi pamēģināt - sākt darboties". Daudzi atzina, ka patriotisma sajūta ir tieši atkarīga no tā, kāda ģimenē ir attieksme pret valsti, cilvēkiem un šiem svētkiem, uzsverot, ka ģimenēs ir mainījušas vērtības. Tā pat atzīmējot, ka skolēnos bieži vien vairs nav saskatāma šī cieņa un patriotisms pret savu valsti, kas iespējams, ir saistīts ar pavisam citām robežām, ko jaunieši ikdienā “šķērso”, pateicoties interneta videi (salīdzināšana, cita uztvere par pieejamību, par robežām), pasaules pilsoņa sajūta, kas mazina savas konkrētās vietas nozīmīgumu jaunieša dzīvē, utt.
Runājot par to, kā veicināt patriotismu savam novadam un valstij, jaunieši atzina, ka "jāveicina jaunieša izpratne par valsts svētku nozīmi, vēstures svarīgumu", kā arī "rosināt patriotismu var rādot piemēru, aicinot iesaistīties aktivitātēs". Diskusijās, kā viena no idejām, izskanēja doma, ka mēs savas latviskās tradīcijas esam aizmirsuši, tādējādi tās noniecinot un izvēloties citu kultūru svētkus, kurus arī bieži vien svinam ļoti virspusēji. Ir vērts pētīt latvisko dzīvesziņu un runāt par aizraujošo un būtisko mūsu pašu svētkos, kur cilvēks kā indivīds savā kopienā ir vērtība, tāpēc ir jāveicina cilvēkos šī kopības sajūta, jo tieši cilvēki arī veido šo valsti un šo mūsu apziņu, cieņu un mīlestību vienam pret otru un vietu, kur mēs dzīvojam.
